KAS NOSAKA MŪSU INDIVIDUALITĀTI
Sejas maskas ziemas laikam
ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI - PAR VAI PRET?
Bāzisks uzturs
ŠŪNAS ORGANOĪDI
depresija, kā psihologs spēj palīdzēt
Veselīga augsne - veselīgs uzturs
Dienas meikaps zilām acīm
Efektīva matu maska, kura atveseļo matu struktūru.
Līgatnes "lāču mamma" Velga Vītola ar bučām lāčiem un ar dzīvniekiem organizētajiem Ziemassvētkiem raidījusi sabiedrībai nepareizu signālu par cilvēku attiecībām ar zvēriem.
Edmunds Sprūdžs
Kevins Ričardsons (Kevin Richardson) jeb Lion Man ir visā pasaulē labi zināms zoologs, dzīvnieku pētnieks un vienlaikus ļoti neparasta personība.
http://en.wikipedia.org/wiki/Kevin_Richardson_(zoologist)
Viņa aizraušanās ir Āfrikas lielie plēsēji – lauvas, gepardi, leopardi, arī hiēnas. Darbā ar lielajiem kaķiem Ričardsons paļaujas tikai uz savu intuīciju. Zinātāji gan apgalvo, ka Kevinam gluži vienkārši ir talants rast sapratni ar jebkuru dzīvnieku. Viņš var pat gulēt blakus lauvām, barot tās no rokas, dzīvot kopā ar plēsējiem, nemaz jau nerunājot par bučošanos.
Kevins Ričardsons ir strādājis lauvu parkā Broederstroom, pilsēta 35 jūdzes uz ziemeļiem no viņa dzimtās pilsētas Johannesburgas Dienvidāfrikā.
http://www.lion-park.com/
Viņa unikālās attiecības ar Panthera ģints pārstāvjiem ir kliedējušas daudzus mītus par lielajiem kaķiem. Ričardsons apgalvo un arī uzskatāmi pierāda, ka lauvas (un vispār dzīvnieki kopumā) ir personības, ka viņiem ir jūtas, ka viņi ir sociālas būtnes. Kevina saskarsme ar plēsējiem parāda, ka, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, daudzas sugas tomēr var pastāvēt kopā.
Tas nenozīmē, ka nav nekādu briesmu. Ričardsons, visā viņa karjeras laikā, ir bijis vairākkārt pakļauts plēsēju radītajiem draudiem – tikt saspiestam no 180 kg smaga lauvu tēviņa, sakostam, saskrāpētam (jo lielie kaķi skrāpējās un kož viens otram, un arī Kevinam, jo uztver viņu kā vienu no savējiem).
Taču K. Ričardsons nedomā mainīt savu nodarbošanos. Kādā intervijā viņš ir teicis: „Ir jāapzinās risks, kādam esi pakļauts, strādājot ar dzīvniekiem. Esmu izvērtējis visus plusus un visus mīnusus. Un plusi viennozīmīgi atsver paredzamos draudus”.
Tomēr Ričardsons brīdina, ka attēlos un filmās redzamie momenti, kad viņš ir tik tuvu plēsējiem, ir tikai vairāku gadu un pamatīgi pārbaudītas personīgās pieredzes rezultāts. Ar visiem dzīvniekiem ir izveidojušās īpašas attiecības, un, kā likums, Ričardsons mijiedarbojas tikai ar tiem plēsējiem, ar kuriem kontaktējies kopš to dzimšanas brīža.
K. Ričardsona darbs un aktivitātes ir veltītas vienam mērķim – pievērst sabiedrības uzmanību lauvu un citu Āfrikas lielo plēsēju aizsardzībai.
Pašlaik Ričardsons strādā Baltās Lauvas Karalistē, privātā parkā, kurā viņš rūpējas par 39 lauvām.
Комментарии
Отправить комментарий