Veselīga augsne - veselīgs uzturs

IELŪGUMS UZ KONCERTU
depresija, kā psihologs spēj palīdzēt
ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI - PAR VAI PRET?
Ko lietot uzturā lai ātrāk izveidotu muskulus!
Daži varianti –Vakara meikapam

Dienas meikaps zilām acīm
Sejas maskas ziemas laikam
ŠŪNAS ORGANOĪDI
Efektīva matu maska, kura atveseļo matu struktūru.

Augsne ir viens no vissvarīgākajiem, taču līdz šim novārtā atstātajiem dabas resursiem. Tā ir nepieciešama dzīvībai uz zemes, jo tā baro augus, kas savukārt nodrošina barību un skābekli cilvēkiem un dzīvniekiem.  Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. Tā būtiski ietekmē jebkuru ekosistēmu. Augsne satur barības vielas un ūdeni gan augiem, gan dzīvniekiem. 

Eiropas Vides aģentūra (European Environment Agency (EEA): "Kaut arī augsne ir tikpat būtiska cilvēku sabiedrībai kā gaiss un ūdens, augsnes degradācija nav saņēmusi ne tuvu tik daudz uzmanības kā draudi šiem diviem pārējiem elementiem. Augsne joprojām ir 90 % visas cilvēku pārtikas, lopbarības, šķiedru un degvielas pamats. Tā uztur cilvēku dzīves vietas un piegādā izejmateriālus un gruntsūdeni."

Augsne jeb pedosfēra aizņem lielāko daļu no mūsu planētas sauszemes virsmas. Šis plānais slānis ir ļoti vērtīgs dabas resurss. Augsne ir irdens zemes garozas virskārtas slānis, ko veido minerālvielu un organisko vielu daļiņas, starp kurām ir poras, kas pildītas ar gaisu, ūdeni un dažādiem mikroorganismiem. Augsnes veidošanās jeb pedoģenēze būtisku lomu ieņem dzīvie organismi - visi augi un dzīvnieki, kuri dzīvo augsnē vai uz tās. Arī augiem nepieciešamais ūdens un barības vielas ietekmē augsnes veidošanos. Tajā mītošie dzīvnieki ietekmē trūdēšanas procesus un vielu apriti augsnē. Mirušo organismu atliekas kļūst par trūdvielām, kuras bagātina augsni. Pilnībā satrūdējušas, sadalījušos augu un dzīvnieku organiku sauc par humusu.

Augsne atmosfēras un dažādu bioloģisko faktoru ietekmē pastāvīgi mainās. Augsnes pamatā ir vairākas sastāvdaļas: minerālvielas (SiO2, Ca, Al, Mg un citi metāli dažādu savienojumu formās), organiskās vielas (galvenokārt trūdvielas jeb humuss), ūdens (mitruma radītājs), un gaiss (augsnē tas sastāda apmēram 25% no kopējā tilpuma). Ūdens kopā ar citām augsnes īpašībām nosaka veģetāciju šajā vietā. Būtiska loma mitruma uzturēšanai augsnē ir humusam. Piektā, un ne mazāk svarīga, augsnes sastāvdaļa ir dažāda izmēra dzīvie organismi. Vieni no tiem ir mikroorganismi, kas savos vielmaiņas procesos apkārtējā vidē izdala oglekļa dioksīdu, organiskās un dažos gadījumos arī minerālās skābes, un šie metabolīti iedarbojas uz minerāliem, tos šķīdinot. 

Augsnei ir liela nozīme dažādu elementu riņķojumā dabā. No augsnes tipa un ķīmiskā sastāva ir atkarīgs augu un dzīvnieku audu ķīmiskais sastāvs. Ja kāda ķīmiskā elementa daudzums augsnē ir nepietiekams vai ari pārāk liels, tad arī ūdenī un pārtikas produktos tā daudzums neatbilst normai. Šo faktoru ietekmē izmainās arī pārtikā lietoto augu un dzīvnieku valsts produktu kvalitāte, tajā skaitā garša. Vē jo vairāk - tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokli, piemēram, ar endēmisko kāksli cilvēki slimo apvidos, kur augsnē ir nepietiekams daudzums joda, nelabvēlīga ietekme uz cilvēka organismu ir arī nepietiekamam fluora un kobalta daudzumam augsnē. Augsne var nokļūt veselībai kaitīgi rūpniecības uzņēmumu atkritumi, uzkrāties lauksaimniecības ķimikālijas. Tas var ietekmēt produktu organoleptiskās un ķīmiskās īpašības un cilvēku veselību.

Eiropas Vides aģentūra: "Par nepietiekamu vērību augsnes degradācijai pievērstu uzmanību liecina ne vien ierobežotais Eiropas direktīvu vai augsnes aizsardzības plānu skaits, bet arī informācijas trūkums. Piemēram, kaut arī ES ir identificētas 300000 noteikti vai potenciāli piesārņotas vietas, labākajā gadījumā varētu spriest, ka ir 1,5 miljoni piesārņotu apgabalu."

Viena no vidi saudzējošas lauksaimniecības formām ir bioloģiskā lauksaimniecība. Daudzi no praktiskajiem pasākumiem, kas ir labvēlīgi augsnei, nav tikai bioloģisko lauksaimnieku atzītās labākās metodes, bet ir arī noteiktas bioloģiskās lauksaimniecības regulā. Piemēram, ES Regula bioloģiskajā lauksaimniecībā ietver šādus punktus:

• bioloģiskajā augkopībā ir jālieto tādas aršanas un kultivēšanas metodes, kas saglabā vai palielina augsnē organiskās vielas, uzlabo augsnes stabilitāti un bioloģisko daudzveidību un novērš augsnes sablīvēšanos un eroziju;
• augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte jāsaglabā un jāpalielina ar daudzgadīgu augseku, kas ietver tauriņziežus un citus zaļmēslojuma augus, un ar kūtsmēslu vai organisko vielu izmantošanu, dodot priekšroku bioloģiskajā ražošanā kompostētam materiālam.

Bioloģiskie lauksaimnieki novērtē augsnes vērtību, uzmanīgi sekojot līdzi, ko viņi iegulda un paņem no tās un kā viņu darbība ietekmē tās auglību un sastāvu. Bioloģiskie lauksaimnieki cenšas ne tikai saglabāt augsnes veselību, auglību un dabisko stāvokli, bet arī uzlabot tās sastāvu, izmantojot piemērotas barības vielas, augsnes struktūras uzlabošanas paņēmienus un efektīvas mitruma līdzsvara saglabāšanas metodes. Atsevišķos pētījumos atklāts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā palielinās augsnē dzīvojošo vēlamo organismu skaits, kas palīdz nodrošināt veselīgus kultūraugus un mājlopus. 2002.gada pētījums Augsnes auglība un bioloģiskā daudzveidība bioloģiskajā lauksaimniecībā (en) liecina, ka bioloģiskā lauksaimniecība:

• Dubulto mēslu vaboļu skaitu augsnē;
• Sekmē slieku savairošanos par 50%;
• Sekmē īsspārņu savairošanos par 60%;
• Dubulto zirnekļu skaitu.

Kā par īpaši vērtīgu augsnes iemītnieku tiek atzītas sliekas. Ēģiptes valdniece Kleopatra jau pirms 2000 gadiem sliekas pasludināja par svētām un ar likumu aizliedza zemniekiem tās izņemt no augsnes. Angļu izcilais dabas pētnieks, biologs Čārlzs Roberts Darvins (Charles Robert Darwin, 1809. - 1882.) sliekas pētīja 39 gadus un nonāca pie secinājuma, ka "diezvai uz pasaules ir daudz tādu dzīvnieku, kuriem ir bijusi tik liela nozīme pasaules veidošanā".

Sliekas ir ļoti noderīgi augsnes bezmugurkaulnieki (posmtārpu dzīvnieku tips), kas irdina un veido augsni, nodrošina arī gaisa piekļuvi auga saknēm. Slieku zarnu traktā veidojas labi strukturēta augsnes un organisko atlieku masa - koprolīts, kuru mēs dēvējam par biohumusu jeb sliekkompostu/ vermikompostu. Salīdzinot ar apkārtējo augsni, tam ir mazāks skābums, palielināts mitruma saturs, un tie ir bagātāki ar augiem un mikroorganismiem pieejamām barības vielām, ievērojami uzlabojot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības. 

Augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāji ir: augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, nodrošinājums ar augu barības vielām un augsnes adsorbcijas spēja. Šo rādītāju būtiska pasliktināšanās notiek daudz lielākos apmēros nekā uzlabošanās. Augu barības vielas nosaka lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un ražību. Latvijas augsnes pēc savas izcelsmes ir nabadzīgas ar minerālajām augu barības vielām. Pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā ir vērojama negatīva augu barības vielu bilance, līdz ar to šāda saimniekošana veicina augsnes auglības samazināšanos. 

Iespējamās aktivitātes augsnes auglības uzlabošanai

• Augšņu kaļķošana

Latvijā augsnes paskābināšanās ir nopietna problēma. Ja augsne ir skāba un tajā ir maz kalcija, tad augos pazeminās kālija un magnija saturs, turpretī alumīniju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, svinu, niķeli un hromu augi skābās augsnēs var uzņemt pat toksiskā daudzumā. Smagie metāli, izņemot molibdēnu, kalcija un magnija deficīta gadījumā augos uzkrājas pārbagāti un var izraisīt mājlopu un cilvēku saindēšanos. Tādēļ augsnes kaļķošana ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa. Kaļķošanai var izmantot: neapdedzināto kaļķakmeni (tas satur CaCO3), dolomīta miltus, pusapdedzināto malto dolomītu, cementputekļus, cukurfabriku filtrkaļķi.

• Augšņu ģipšošana

Ģipsis tiek lietots kā augu mēslošanas līdzeklis, un ģipšošanas rezultātā tiek veikta augsnes ķīmiskā meliorācija. Tā iestrādāšana uzlabo augsnes fizikāli ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, piemēram, ūdens caurlaidību, aerāciju un augsnes struktūru. Ģipšošanai vislabākais ir maltais ģipsis, ko iegūst izžāvējot un samaļot dabiskās atradnēs iegūto ģipsi.

• Augsnes irdināšana un meliorācija
• Organiskās piedevas: komposts, kūtsmēsli, koku skaidas, īpaši biohumuss jeb slieku koprolīts

Biohumuss ir absolūti dabīgs un tajā pat laikā unikāls mikrobioloģisks mēslojums, kurā esošie augšņu mikroorganismi nodrošina zemes auglību. Lielā mērā tiek novērsta augsnes sablīvēšanās, uzturēts irdenums un gaisa caurlaidība. Tiek paaugstinātas augsnes ūdens saglabāšanas spējas, tajā pat laikā novērš pārlieku ūdens uzkrāšanos. Sliekas apēdot organisko supstrātu (kompostu, kūtsmēslus) ne tikai sasmalcina, sašķeļ augiem vieglāk uzņemamā formā, bet arī bagātina ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem. Tādejādi, piemēram, slieku pārstrādātā komposta kaudze būs vērtīgāka salīdzinot ar dabīgā pūšanas, fermentēšanās procesā iegūto, kuru būs paveikušas dažādas baktērijas un mikroorganismi. 

Kā liecina laboratorijas pētījumi, koprolīti parasti ir stabilāki kā citi augsnes agregāti. To stabilitāte ir atkarīga no organiskajām vielām un mikrobiālās aktivitātes. Slieku dziedzeru izdalītais kalcijs savienojas ar organiskajām vielām, veidojot kalcija humātus, kas sacementē koprolītus. Slieku biohumuss samazina augsnes mitruma svārstības un šķīstošo organisko vielu iznesi. Pētījumi rāda, ka slieku pārstrādātie kūtsmēsli salīdzinot ar nepārstrādātiem, būtiski samazina patogēno  (slimību ierosinošo) baktēriju daudzumu, kas citādi būtu nonācis augsnē no nepārstrādātiem kūtsmēsliem.

Kā redzams, tieši biohumuss spēj uzlabot faktiski visus augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītājus. Biohumuss kā izcils bioloģisks mēslojums tika novērtēts jau 1980-tajos gados, palīdzot daudzām valstīm ne tikai samazināt lauksaimniecības produkcijas importu, bet pat uzsākt eksportēšanu. Sliekas ir piemērots augsnes kvalitātes izmaiņu bioindikators. Tās bieži tiek dēvētas par „ekosistēmu inženieriem”. Lai maksimāli efektīvi izmantotu sliekas - dabas radīto augsnes uzlabošanas mehānismu - , pasaulē un arī Latvijā tās tiek audzētas slēgtās, kontrolētās platībās gan piemājas, gan rūpnieciskos mērogos. Kā viena no iecienītākajām slieku audzētāju sugām ir Kalifornijas sarkanā hibrīdslieka jeb Eisenia fetida (Eisenia foetida).